"Aiziet vasariņa!"

Tikko abi iemācījāmies jaunu dzejolīti. Tik jauks, ka man ar netīšām izdevās iegaumēt to:

Vasariņa, vasariņa
Druvas malā sēž uz ciņa.
Projām doties pošas viņa -
Labā, siltā vasariņa.

Atnāks rudens, savāks balvas:
Ābolus un kāpostgalvas,
Rudzus, kviešus, pīlādžogas,
Bērza iedzeltenās sprogas.

Kad būs apēsti pēc kārtas
Āboli un ogas sārtas,
Atkal gaidīsim mēs viņu -
Labo, silto vasariņu.

(L.Vāczemnieks)