pirmdienas izvirtības, jeb kā es mājās gandrīz nospiedu kabaci

Hallo!!

Pirmdiena. Visiem normāliem cilvēkiem smaga diena, bet man  - NĒ! Jo šodien ir kabaču diena. Grozījos un rosījos pa māju (tas nozīmē, neko nedarīju kā tikai meklēju 5. stūri), līdz hopā, gandrīz uzkāpu saviem septiņiem izmētātajiem kabačiem. Tā kā dzīvoklis ir mazs - tikai 3 istabas, tad esmu izlēmusi, ka kabači stāvēs pa ceļam no virtuves uz viesistabu un traucēs visiem pa ceļam. Tas laikam ir tāds reklāmas triks, saucas - apēd mani!
Tā nu lūk ideja bija rokā pusdienām. Nazis, mizotājs, rīve, bļoda, panna, šķīvis, dakša, krējums - un pankūku vairs nav.
Recepte: (salikta no visiem pa bišķim, bet esot tik laba, ka mamma tagad gatavo pa manai modei, ne es no viņas)
1 liels vai 2 nelieli
2 olas
4 ē.k ar kaudzi miltu
2 burkāni
sāls, pipari
4 daiviņas ķiploka

Kabačus un burkānus sarīvē uz rupjas rīves. Pievieno olas, miltus, sāli, piparus un saspiestus ķiplokus. Visu sajauc kopā. Man labāk tīk, kad mīkla nav šķidra - vieglāk cept (pankūkas top paklausīgākas). Cep ietaukotā pannā.
Lai labi garšo!

Ar pannu ir tā - ilgi man nācās meklēt savu ideālu (kā jau katrai īstai saimniecei), līdz beidzot atradu. Panna ir no Maximas pēdējās akcijas, kur pa 0.01Ls varēja dabūt 20cm mazo pannu. Pamēģināju, cept lielās pankūkas - izdevās! Šo ideju arī biju noskatījusies, kad bijām ar kolēģēm Varšavā. Tur lietuviešu tirgones cepa kartupeļu pankūkas, tik lielas, ka viena pankūka bija tieši tik liela, cik plastmasas šķīvis. Baigi ērti, apēd vienu un vēders jau pilns!

P.S. vakar sanāca pabūt vairākās vietās, un no katras paņemt sev vajadzīgo. No rīta devāmies uz Molu, tur JR grāmatnīcā iegādājāmies dāvanu Ernesta draugam. Netīšām sanāca noiet gar kulinārijas grāmatu plauktu. UN tur es ieraudzīju visu virtuves cienītāju sapņu grāmatu (vismaz tā domā amerikāņi) - Julia's Child Mastering the Art of French Cooking (This is a classic guide to French cooking, with over 1,000 clear, authentic and delicious recipes for everything from Boeuf Bourguignon to the perfect omelette. Bon appetit! The legendary cookbook that inspired "Julie and Julia". "The most instructive book on fine French cooking yet written in the English language." (Elizabeth David)). Jā jā, tieši šo grāmatu es redzēju, un protams, ka acīs iedegās liesmiņa un vārdi kas izlēca no mutes bija- zaķīt, es gribu šo grāmatu. Paldies Dievam, zaķīts, vairs šim pasākumam netic, un viņa teksts ir - nu pasaki to visiem visiem visiem, lai zin, ko tev dāvināt Ziemassvētkos :) gudri.

Savukārt, pēcpusdienā devāmies pie manas mammas. Mammai ir ideja, viņai vajagot remontu, tāpēc mums bija jāiet palīgā šķirot mantas. Nu jāāā, sen nebija nekas tāds dižs darīts. BET visā šaja ne visai jaukajā pasākumā bija daudz zelta maliņu, kā piemēram: es atradu veco maizīšu tosteri, kuru mamma nelieto, bet man ka reiz tādu gribējās iegādāties :) kā arī atradu veco labo savienības laikā ražoto vafeļu pannu ESTA2. UN neskaitāmu daudzumu pavārgrāmatu (mana mamma pēc dokumentiem ir pavārs, un gatavo viņa SUPERĪGI). Tā nu sanāca pāris stundas veltīt grāmatu šķirstīšanai un vaimanāšanai par tēmu, cik viss ir forši, un kā man ir paveicies. Un beigās, mans paziņojums, bija tāds, ka VISAS pavārgrāmatas es pievākšu sev - super. Izskatās, ka būs gaidāmi, kādi +10kg vienā nedēļā, ha ha!